Author Archives: janiskamis11

Gaiļa gada krāsa

Kāda ir Gaiļa gada krāsa?

Gailis ir viens no krāšņākajiem, spilgtākajiem un arī pašiem skaļākajiem putniem, kas izmantos jebkuru izdevību, lai varētu pievērst sev uzmanību. Līdz ar to nav nekāds brīnums, ka Gaiļa gada krāsa ir spilgti sarkanā, kā arī pilnīgi visi tās toņi, kas vienmēr asociējušies ar enerģiju, arī seksualitāti un agresiju. Sarkanā kā gaiļa gada krāsa ir piemērojama visās situācijās, visiem stiliem un pat, ja šķiet, ka tā ir pārāk spilgta un uzkrītoša, vienmēr var izvēlēties sarkanajā krāsā tikai kādu no tēla elementiem, piemēram, uzkrītoša stileto tipa kurpes vai mazo klača somiņu. 2017. gada mode paredz arī citus spilgtus elementus, šogad modē būs metāliskie toņi – gan greznais zelts, gan atturīgais sudrabs un metālika, gan arī siltā un piesātinātā bronza. Šīs krāsas atradīsiet visdažādākajos apģērbos, taču īpaši tās būs pamanāmas, ja tērps būs no grezna auduma, jo šogad modē būs tādi statusu simbolizējoši audumi kā zīds, atlass, arī samts un satīns. Šogad mode ļauj mirdzēt, būt īstai dāmai un, ja vēlies, arī karalienei – Ugunīgā Gaiļa gadā esi spilgta un pamanāma!

Advertisements
Amuleti senlatviešu karavīriem

Amuleti veiksmei un aizsardzībai – kā tos izvēlēties?

Amulets ir viens no spēcīgākajiem aizsargiem pret visu dzīvē nevēlamo, kā arī savam nēsātājam spēj nodrošināt laimi un bagātību, taču ar vienu noteikumu – tam no sirds jātic. Par amuletu var kalpot jebkas – gan saules gaismas pielijis kastanītis, gan jūras noslīpēts akmentiņš, gan dārga rota vai necila bantīte. To labi zināja arī mūsu senči – senlatviešu karavīru amuleti ir saglabājušies līdz pat mūsu dienām, un ir pierādīts, ka daudzie greznie rotājumi patiesībā bijuši amuleti, kuru galvenais mērķis – pasargāt to nēsātāju no nāves. Gan piespraudes un piekariņi pie cepures, gan kakla riņķi un rokassprādzes, gan dažādi amuleti pie jostas un citviet tika lietoti ar vienu domu – piesegt čakras jeb enerģētiskos centrus no ienaidnieku ļaunajām domām un ļaunajiem darbiem. Izvēloties amuletus, tika ņemts vērā gan nēsātāja dzimšanas laiks, gan izcelsme – ja pie jūras dzimušajiem bieži vien kabatās lika gliemežvākus, tad mežu ielokā augošajiem izvēlējās sargātājus no dažādām dabas veltēm, piemēram, čiekurus vai riekstus. Ņēma vērā arī nēsātāja raksturu – ja tas skarbs pēc dabas, amuletu darināja no dzelzs vai sudraba, savukārt, ja pēc dabas pamīksts, tad attiecīgi pielāgoja bronzu vai zeltu.

Rituāli ar svecēm naudas un veiksmes pievilnāšanai

Naudas piesaistīšanas rituāli

Par rituālu pozitīvo ietekmi uz labklājību cilvēki zināja jau sirmā senatnē. Mūsdienu materiālajā pasaulē vairākums cenšas visam atrast loģisku pamatojumu, un rituāls ir zaudējis svarīgo lomu, taču pat lielākie materiālisti vismaz vienreiz dzīvē pārliecinās par rituāla enerģētisko spēku. Nevajag gaidīt miljonus no zila gaisa, taču kādu no senču rituāliem der izmēģināt arī pašam. Ja nu tiešām darbojas? Rituāli naudas piesaistīšanai tiek veikti pilnmēness laikā. Viens tāds varen iedarbīgs esot deviņu mezglu siešana zīda lentītē, kuru pēc tam turot makā un ik pa laikam pavirpinot pirkstos, bet tā, lai citi neredz. Nauda atnākot arī, ja aizdedzina četras zaļas sveces un uzraksta konkrētu naudas summu uz papīra sveču priekšā. Summai gan jābūt reālai un tikai tik, cik nepieciešams. Ienākumus un veiksmi ietekmē arī mājas tīrīšanas rituāli. Tādi esot obligāti jāveic pie ievākšanās jaunā mājā vai pēc garākas nelaimju virknes. Tiek izmantotas tās pašas sveces. Jāizstaigā visas istabas, skaitot tēvreizi. Tad jāizmazgā grīdas ar asinszāļu un sāls ūdeni. Rituāli mēdz atšķirties no ģimenes uz ģimeni, mainoties zālītei, kas jāpiešauj pie ūdens, vai noteiktām vietām, kas īpaši jātīra. Piemēram, durvis un logi, pa kuriem enerģija nāk iekšā vai atstāj māju. Pareizi veikts rituāls iedarbojas uz darītāju īsā laika periodā, un tikai no paša ticības ir atkarīga tā efektivitāte.

Šausmu spēles un izklaides

Nervus kutinošas šausmu spēles un izklaides

Cilvēkus vienmēr ir vilinājušas šausmas. Bērnībā stāstīti spoku stāstiņi, šausmu filmas apmeklējums kinoteātrī vai šausmu istabas apmeklējums draugu kompānijā – cilvēkiem patīk izjust bailes no nezināmā. Šausmu spēles kā žanrs pastāv vairāk nekā 40 gadus un tas šķietami nav mainījies. Jā, ir attīstījusies spēļu tehnoloģija, attēlu, specefektu un režijas kvalitāte, bet pamatdoma ir palikusi nemainīga – bailes. Bailes no nezināmā un zināmā, vardarbības un asins izliešanas, psiholoģiskā terora un bērnības traumām, vai no it kā pavisam nevainīgiem elementiem, kas tomēr atsevišķiem indivīdiem var radīt šermuļus uz līdzenas vietas. Rīgā nervus varēsi pakutināt vairākās vietās, kas piedāvā šausmu spēles. Tā dēvētās “izlaušanās” jeb “kvestu” istabas, kur dalībniekam jāizpilda vairāki uzdevumi, lai izkļūtu no slēgtās telpas, ir guvušas zināmu popularitāti, taču tagad spēļu komplekss “Escape Room ONE” piedāvā pirmo kvestu istabu, kur līdzās tradicionālo uzdevumu veikšanai jāglābj arī citi spēles dalībnieki, citādāk ārā netikt. Šī istaba veidota, iedvesmojoties no šausmu filmu sērijas “Zāģis” elementiem, līdz ar to tās apmeklējums atļauts tikai pilngadīgiem baidīties gribētājiem. Īstas šausmas nodrošinās specefekti, dekorācijas, kā arī gaismas un skaņas. Izmanto izdevību baidīties kopā ar draugiem!

Aplis mitoloģijā

Aplis mitoloģijā ir simbols ar daudzām nozīmēm

Dažādu kultūru mitoloģijās tiek pārstāvēta dažādu kultūru vēsture, izcelšanās un tradīcijas, kas iekļauj arī katras kultūras simbolus. Protams, simboli netiek pielietoti tikai mitoloģiskos un senos kontekstos, piemēram, arī daudzi mūsdienu mākslinieki savos darbos iekļauj mitoloģiskos simbolus, taču tāpat daudziem cilvēkiem teju vispār nav zināšanu par dažādu simbolu mitoloģisko nozīmi.

Viens no šādiem simboliem, piemēram, ir aplis, ko var uzlūkot ne tikai kā ģeometriski perfektu figūru, bet uz ko var palūkoties arī no filozofiskās un mitoloģiskās perspektīvas. Aplis mitoloģijā bieži vien tiek pieminēts, kā aizsardzības simbols, kas apļa vidū esošo objektu spēj pasargāt no dažādu pārdabisku spēku ietekmes. Apļa spēku apliecina tā noslēgtums un bezgalīgums.

Daudzās citās mitoloģijās, tostarp arī senlatviešu, aplis tiek asociēts arī ar sauli un arī zeltu. Interesanti, ka no pagāniem šo simbolu aizguva arī kristieši, tā piemēram, ķeltu kristiešu krusts atrodas pa vidu apļa simbolam. Dažos retos gadījumos ir atklāts arī, ka aplis mitoloģijā var nozīmēt dažādus spirituālos elementus, tātad spēkus, kas ir vai nu vienlīdz spēcīgi vai spēcīgāki par vēju, ūdeni un zemi.

Izstāde: Kristiāns Brekte “Mazās bailītes”

Izstāde "Mazas bailītes" ne vien atkailina mūsu riebīgākās fobijas, bet arī atklāti rotaļājas ar tām.

Jāatzīst, ka neesmu nekāds smalks mākslas pazinējs un Latvijas mākslas aktualitātēs orientējos gaužām maz. Tomēr ir viens daudzsološs mākslinieks no Latvijas, kura izstādēm un darbībai cītīgi sekoju līdzi. Tas ir Kristiāns Brekte, kurš ar saviem darbiem vairāk guvis huligāna, nevis mākslinieka reputāciju, taču tieši viņa darbu skandalozitāte un tematikas neērtums un pat mērķtiecīgais riebums, ir tas, kas saistījis arī manu uzmanību. Biju ārkārtīgi priecīgs uzzināt, ka no 18. marta līdz 18. aprīlim Tikari Skateshop veikalā būs apskatāma K. Brektes izstāde “Mazās bailītes”. Par laimi, izstādes apjoms ir samērā kompakts, lieliski ieturēta tematika, kas apspēlē visneparastākās un groteskākās cilvēka prātam pieļaujamās bailes. Izstāde un tās veicinātās reakcijas izstādes apmeklētājos bija dažādas – kādas dāmas riebumā novērsās no dažiem darbiem, citi savukārt centās tiem pieiet tik tuvu, cik vien iespējams, lai aplūkotu darbu detaļās. Es visaugstāk novērtēju Brektes spēju reizē žonglēt ar divām dažādām bumbiņām – humoru un drūmumu. Brektes darbi stāv uz smalkas, trauslas robežas, kur no vienas puses ironizē par pasaules kārtību, bet no otras – liek aizdomāties par problēmas nopietnību. “Mazās bailītes” pavisam noteikti katrs var interpretēt, atkarībā no savām gaidām attiecībā pret mākslu (ideja vs. estētika vs. mākslinieka tēls vs. telpa un konteksts), kas viņa darbus pavisam noteikti padara sabiedrībai nozīmīgus un pat kaut kādā mērā noderīgus.

Par dzīvi pēc nāves

Šoreiz tās būs vairāk filozofiska rakstura pārdomas par to, kas mani gaida tad, kad mans ķermenis pārstās darboties un funkcionēt savā fiziskajā veidolā. Ir liela daļa cilvēku, kas uzskata, ka līdz ar fizisko ķermeni momentā bojā iet arī viss pārējais, kas saistīts ar konkrēto personu (tās veidolu atstājot tikai citu cilvēku atmiņās), taču esmu dzirdējis aizvien vairāk viedokļu par to, ka ikviena no mums nestā enerģija spēj savā veidā materializēties pēc nāves. Lai arī kā Jūs to sauciet – par rēgiem, spokiem, pārdzimšanu, reinkarnāciju u.tml. – es tikai vēlētos norādīt uz to, ka, lai arī zinātniski mazpierādīts, otrais variants nebūt nav izslēdzams.

life-after-death

Vairums kultūru līdz pat mūsdienām saglabājuši mirušo un to garu godināšanu (arī latviešu kultūrā daži joprojām svin veļu laiku) un, manuprāt, nāve nenozīmē tikai vienas personas noslēgšanu un atvadīšanos no šīs pasaules vienas sekundes laikā. Tāpēc vēl aizvien ir grūti izskaidro dažādās ar mirušajiem saistītās parādības. Pat manu radinieku vidū bijuši gadījumi, kad mirušie tuvinieki nāk tos apciemot sapņos, kuros stāsta lietas un faktus, kas nevarētu būt netīšām noglabājušies visdziļākajos zemapziņas slāņos, tomēr mirušajam tie bija zināmi un viņš/-a juta nepieciešamību ar tiem dalīties ar “mājās palicējiem” (varbūt šī informācija bija nepieciešama, lai veiktu t.s. “pāreju”).

Mexico Day of the Dead

Pēcnāves dzīve un tās eksistence joprojām ir liels strīdus objekts gan zinātnieku, gan dažādu reliģisku autoritāšu un pārstāvju starpā (šeit ir lielisks, kritisks un informatīvs raksts par šo tēmu), taču, manuprāt, būtiskākais ir saprast, ka, lai arī kāda solās būt vai nebūt dzīve pēc nāves, tieši esošā dzīve un tās sniegtās iespējas ir tās, kas jāizmanto. Dzīvojiet mirklim, bagātiniet dvēseli, bet apjautiet savas dzīvības trauslumu!